OcroonPajautājiet cilvēkiem, kā viņi jūtas iepazīšanās lietotnēs, un dzirdēsiet vienus un tos pašus vārdus: nogurdinoši, virspusēji, nomācoši. Pajautājiet, kā viņi iepazinās ar cilvēku, kuru patiešām mīl, un gandrīz nekad nedzirdēsiet: "Man patika viņa trešais fotoattēls." Jūs dzirdēsiet par sarunu — joku, kas aizķēra, balsi, ar kuru bija viegli runāt, mirkli "ak, tu arī?"
Aplikācijas ar vilkšanu šo mirkli neatcēla ar nolūku. Tās vienkārši optimizēja kaut ko, ko ir vieglāk mērogot: fotoattēlus. Fotoattēlus var novērtēt pussekundē, kas nozīmē bezgalīgu piedāvājumu, kas nozīmē iesaisti. Bet tas klusi mainīja to, ko nozīmē "iepazīšanās" — no cilvēku satikšanas uz viņu vērtēšanu.
Ko fotoattēls nevar pateikt
Fotoattēls atbild tieši uz vienu jautājumu: vai šī sastingusī pussekunde man šķiet pievilcīga? Tas neko nepasaka par lietām, kas izšķir, vai pirmais randiņš būs brīnišķīgs vai neciešams — humors, zinātkāre, siltums, kā cilvēks klausās, vai klusums ar viņu ir ērts vai saspringts.
Balss nes gandrīz visu to. Minūtes laikā īstā sarunā tu uzzini lietas, ko neviens profils nevarētu pateikt. Tā nav romantiska pretenzija; tas vienkārši ir tas, kam saruna ir paredzēta. Cilvēki partnerus ar sarunu palīdzību ir vērtējuši nedaudz ilgāk, nekā viņi ir apgriezuši selfijus.
Vilkšanas lamatas ir matemātiskas, nevis morālas
Parastā kritika par vilkšanu ir tāda, ka tā padara cilvēkus virspusējus. Interesantākā problēma ir strukturāla: kad "nē" maksā vienu īkšķa kustību, visu latiņa ceļas uz augšu un visu uzmanība slīd uz leju. Lielākā daļa profilu tiek pārlapoti, lielākā daļa sakritību nekad nekļūst par sarunām, lielākā daļa sarunu apstājas pie "čau". Piltuve augšā ir milzīga un apakšā gandrīz tukša.
Iepazīšanās ar balsi apgriež piltuvi otrādi. Mazāk savienojumu, bet katrs ir īsta saruna ar cilvēku, kurš veltīja trīs minūtes nedalītas uzmanības tev. Viena īsta saruna regulāri dod vairāk nekā simts sakritības, kas nekad nerunā.
Kas mainās, kad zvans ir pirmais
- Tevi nevar klusējot izlaist. Ocroon neviens tev nepaiet garām, jo nav kam paiet garām. Ja esat saskaņoti, jūs runājat.
- Piepūle ir simetriska. Abi cilvēki ir vienā dzīvā mirklī, dod vienas un tās pašas trīs minūtes. Neviens nav rindas elements kāda cita ekrānā.
- Atteikums ir privāts un nesāpīgs. Pēc zvana katrs cilvēks privāti izlemj. Ja nav abpusēja "jā", nav atklāšanas — un neviens no jums nekad neuzzina, kurš pateica "nē".
- Izskatam joprojām ir nozīme — tikai vēlāk. Iepazīšanās ar balsi nenozīmē "izskats nekad". Fotoattēli atbloķējas pēc abpusēja "jā". Kārtība mainās, un izrādās, ka kārtība ir viss.
Trīs minūtes ir pareizais biedējošais daudzums
Cilvēki dažreiz saka, ka dzīvs zvans šķiet saspringtāks nekā īsziņas. Tā ir — apmēram trīsdesmit sekundes. Tad tā ir vienkārši saruna, kurā cilvēki ir pārsteidzoši labi, kad taimeris noņem spiedienu "kā lai es to pieklājīgi pārtraucu?" Zvans vienkārši beidzas pats pēc trīs minūtēm. Ja bija lieliski, jūs abi to pateiksiet ar pieskārienu. Ja nebija, tas tev izmaksāja mazāk laika nekā šīvakara sērijas izvēle.
Tas ir kompromiss, ko piedāvā iepazīšanās ar balsi: trīsdesmit sekundes tauriņu vēderā, nevis vēl viens vakars ar īkšķi notirpinātu vērtēšanu. Mēs domājam, ka tas ir labākais darījums iepazīšanās pasaulē.